Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins

Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins

Compartilhar

Informações para nos contactar, mapa e direções, formulário para nos contactar, horário de funcionamento, serviços, classificações, fotos, vídeos e anúncios de Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins, Organização governamental, Dili.

The Ministry of Transport and Communications is the Government department responsible for the design, implementation, coordination and evaluation of the policy.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 18/12/2022

MTK Reuniaun extraordinária KAFI Deskuti Kompleta Ekipamentu Portu Baía TIbar.

DILI, 16 Dezembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinhu da Silva partisipa iha reauniaun extraordinária Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) ne’ebé lidera husi S. Exa, Vise Primeiru Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu (V-PM no PMO), Eng. José Maria dos Reis, iha salaun Video Konferénsia Lasama, Ministériu Finansas, Aitarak Laran, Dili.

Iha Reuniaun extraordinária KAFI deskuti kona-ba nesesidade hodi kompleta ekipamentu iha Portu Baía Tobar ne’ebé aprezenta husi Jestór Unidade Manajementu Projetu (PMU) Portu Baía Tibar, Sr. Rui Soares, akompaña husi tékniku sira.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 18/12/2022

MTK Reuniaun Project Sterring Comittee (PSC)

Dili, 15 Dezembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinhu da Silva,partisipa iha reuniaun Project Sterring Comittee (PSC), ne'ebé lidera husi Ministru Finansas (MF), Dr. Rui Augusto Gomes, iha Salaun reuniaun Fernando La Sama de Araújo andar II, Ministériu Finansas, Aitarak-Laran, Dili, hodi atualiza progresu servisu no operasaun husi Postu Baía Tibar, ne'ebé lokaliza iha suku Tibar, postu administrativu Bazartete, munisípiu Likisa.

Durante Sorumutu Jestór Unidade Manajementu Projetu (PMU) Portu Baía Tibar, Sr. Rui Soares, aprezenta kona-ba progresu operasaun iha Portu Baía Tibar hafoin lansamentu iha loron 30 fulan Novembru

Sorumutu hetan partisipasaun husi Ministru Obras Públikas Abel Pires da Silva, Diretór Jerál Alfándega, Diretór Nasionál nomos Dirijente husi ministériu relevante.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 13/12/2022

Konsellu Ministrus Aprova Pagamentu Estraordináriu Saláriu Adisionál Fulan Ida Nian.

12 Dezembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinhu da Silva,partisípa iha reuñiaun Extraordináriu Konsellu Ministru, iha Palásiu Governu, Díli.
‐--------‐---------‐-------------------‐----------------------------

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-dezembru tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona alterasaun ba diploma ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus iha sorumutuk husi loron 9 fulan-novembru tinan 2022 kona-ba pagamentu estraordináriu ba saláriu adisionál fulan ida nian.

Hafoin rona no simu komunikasaun husi Sua Exelénsia Prezidente Repúblika, Konsellu Ministrus ohin halo alterasaun, ne’ebé mantein nafatin ein jerál diploma inisiál husi loron 9 fulan-novembru ho prinsipiu universalidade no aumenta tan ho kontratadu sira hotu, la haree ba nasionál ka internasionál.

Valór pagamentu estraordináriu ekivale ba valór saláriu mensál benefisiáriu nian ba fulan-dezembru tinan 2022. Maibé hodi uniformiza valór pagamentu estraordináriu entre traballadór sira iha Administrasaun Públika, sei estabelese limite tuir ekiparasaun ba regime jerál. Ho nune’e, pagamentu ba traballadór sira Administrasaun Públika nian, nasionál ka estranjeiru, ne’e limitadu ba valór grau no eskalaun másimu tabela salariál kareira rejime jerál nian ka ba valor vensimentu ba ajente administrasaun pública ne’ebé kontrata ba ezersisiu kargu diretór-jerál nian. REMATA

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 02/12/2022

𝐊𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐤𝐚𝐝𝐮 𝐈𝐦𝐩𝐫𝐞𝐧𝐬𝐚

𝐒𝐨𝐫𝐮𝐦𝐮𝐭𝐮𝐤 𝐊𝐨𝐧𝐬𝐞𝐥𝐥𝐮 𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐮𝐬 𝐧𝐢𝐚𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐥𝐨𝐫𝐨𝐧 𝟐 𝐟𝐮𝐥𝐚𝐧-𝐝𝐞𝐳𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝟐𝟎𝟐𝟐

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona alterasaun ba diploma ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus iha sorumutuk loron 9 fulan Novembru iha tinan 2022, kona-ba pagamentu estraordinária ba saláriu adisionál fulan ida nian. Ho alterasaun ne’ebé aprova agora sei iha diretu ba pagamentu ne’ebé refere funsionáriu sira no ajente administrasaun Públika (ho kontratu administrasaun provimentu) no mós traballadór ba Administrasaun Públika kontratadu termu sertu ho saláriu ne’ebé ki’ik husi dolar amerikanu 500 no ne’ebé la presta atividade profisionál iha gabinete ministeriál sira



Aprova mós Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, ba kriasaun Unidade Misaun hodi Kombate ba raes badak “Stunting” (nanismu).

Unidade Misaun atu Kombate Raes Badak ninia misaun mak atu halo Planu Nasionál atu hasoru Raes Badak halo ezekusaun ba medida sira ne’ebé maka ita prevee iha-ne’e, mobiliza populasaun liuliu ba adosaun komportamentu preventivu sira “ Stunting” apoia atividade tratamentu no hamenus “stunting” no asegura koordenasaun husi órgaun no servisu administrativu sira iha matéria kombate ba “Stunting” no ba malnutrisaun labarik nian.

Unidade ida-ne’e, koordenasaun ho órgaun sira seluk no servisu administrativu sira ne’ebé relevante, sei responsavel ba elaborasaun husi Planu Asaun Kombate ba “Stunting” iha Timor-Leste, no mós ba ezekusaun ba medida sira ne’ebé prevee.

Haree ba natureza multidixiplinár no multisetoriál husi asaun sira ne’ebé tenke halo, Unidade ne’e sei depende ba Primeiru Ministru. Unidade ba Misaun ba Kombate ba Raes Badak remata ona iha loron 31 fulan-dezembru tinan 2024.



Konsellu Ministru aprova ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ne’ebé aprova ona valór ba remunerasaun Órgaun Titular sira, Traballadór, prezensa seña hodi selu ba membru Konsellu Konsultivu ba Ajénsia Promosaun Investimentu no e Esportasaun ba Timor-Leste, I.P. (Tradelnvest)

Dekretu Governu ida-ne’e define remunerasaun mensál dolar amerikanu 5.000 ba Diretór Ezekutivu Tradelnvest Timor-Leste no remunerasaun mensal ilíkida ho dolar amerikanu 2.500 ba Fiskál Uniku Tradelnvest Timor-Leste.

Membru Konsellu Konsultivu Tradelnvest Timor-Leste iha direitu simu seña prezensa, ba kada sorumutuk husi orgaun ne’ebé integra, ho valór dolar amerikanu 150. Selu de’it ba seña prezensa wainhira dura pelumenus oras haat.

….

Konsellu Ministrus delibera hodi propor ba Sua exelénsia Prezidente Repúblika ba atribuisaun Ordem Timor-Leste, Grau Medalla, ba Señor Peter Roberts, ex-Embaixadór ba Komunidade Autrália iha Timor-Leste.

Konsellu Ministrus hatene katak asaun diplomátika ne’ebé dezenvolve husi Embaixador Peter Robert, wainhira Xefe Estadu Missaun Diplomátika Komunidade Austrália iha Timor-Leste, iha kontributu ida ne’ebé signifikativu tebes hodi benefisia ba pais no timoroan sira, liliu: papel fundamental ne’e rasik dezempeña iha konsolidasaun no hametin relasaun amizade no kooperasaun ne’ebé estabelese husi Estadu Timoroan no Estadu Australianu, ninia intervensaun ba konkretizasaun ba apoiu sira ne’ebé fó husi Estadu Australianu ba Estadu Timoroan hodi kombate ba pandémia moras COVID-19 no hodi hatán no asisténsia ba vítima inundasaun sira ne’ebé Timor-Leste hasoru iha loron 4 fulan-abril tinan 2021; ninia asaun empeñu no permite ona atu garante apoiu Estadu Australianu hodi ezekuta medida balun ne’e prevee ona iha Planu Rekuperasaun Ekonómiku no reforsu hodi apoiu Estadu Australianu iha ámbitu ba kapasitasaun no formasaun rekursus umanus timoroan nian, Liuliu liuhusi Australian Pacífic Training Coalition.

...

Konsellu Ministrus delibera ona hodi autoriza Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, hodi asina Akordu-kuadru kooperasaun iha ámbitu desportu nian entre Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Institutu Nasionál Desportus, Edukasaun Fízika no Rekkreasaun Repúblika Kuba.

….

Tuir konvéniu husi kooperasaun ne’ebé asina husi nasaun rua iha Timor-Leste, hatuur selebrasaun agora ba akordu foun ida ho objetivu atu fortalese no hakle’an iha área kooperasaun sira iha ámbitu ba atividade fízika no desportu.

...

Konsellu Ministrus, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva delibera ona hodi aprova prosedimentu husi aprovizionamentu ba kontratu públiku servisu ba supervizaun konstrusaun sistema bee nian, no saneamentu iha kapitál munisípiu husi Lautém, Manufahi no Viqueque. Kontratu públiku ne’e ho valór millaun dolar amerikanu 6,5 ho objetivu atu asegura supervizaun ba konstrusaun sistema abastesimentu bee moos no saneamentu ba populasaun husi munisípiu sira ne’ebé refere.

...

Konsellu Ministrus delibera ona autoriza Ministrus Finansas Rui Agusto Gomes, hodi selebra:

1. Akordu ida ba finansiametu ho Australia e Export Finance Australia kona-ba Projetu “ Timor-Leste Airport Facilities Project”. Akordu ne’e prevee kontribuisaun finaseira ida, Autralia nian ba Timor-Leste, ho valór hamutuk millaun dolar amerikanu 28,36 no kontratasaun empréstimu ho valór dolar amerikanu millaun 45, ho períodu maturaridade tinan 25, hodi finansia projetu dezenvolvimentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato.

2. Akordu kontribuisaun finanseira ho Ajénsia Kooperasaun Internasionál ho Japaun (JIKA) kona-ba projetu “Improvement of Equipment for Disaster Risk Reduction and Recovery”. Akordu ida-ne’e prevee kontribuisaun finanseira, JIKA ba Timor-Leste ho valor millaun dolar amerikanu 801 ienes( besik millaun dolar amerikanu 5,7), hodi finansia akizisaun ba beins no servisus hodi hadi’a ekipamentu ba redusaun risku dezastre no rekuperasaun.

3. Akordu ida ba kontribuisaun finanseira ho Banku Mundiál kona-ba projetu Timor-Leste COVID-19 Response and Health System Preparedness”. Akordu ida-ne’e prevee kontribuisaun finanseira husi Banku Mundial ba Timor-Leste, ho valór millaun dolar amerikanu 5, hodi finansia implementasaun ba programa vasinasaun kontra COVID-19 no hasa’e kapasidade ba sistema saúde nian ba preparasaun ba emerjénsia sanitária no fornesimentu ba servisus saúde esensiál sira.

….

Tuir mai aprezentasaun, mós husi Ministru Finansas, ba opsaun polítika-lejislativu sira ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa kriasaun ba Komisaun Nasional Aprovizionamentu,I.P..



Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak no ekipa ANPMA halo ona aprezentasaun rua ba Konsellu Ministrus kona-ba Kuadru Nasional Planeamentu Integradu Mediu Prazu no Revizaun Nasionál Voluntária (VNR) kona-ba progressu Timor-Leste iha implementasaun husi Objetivus sira ba Dezenvolvimentu Sustentável no ba Ajenda tinan 2030. 𝐅𝐈𝐌

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 02/12/2022

Komisaun Interministerial Estudu Sidade Administrativa no Komisaun Interministerial Estudu Rekualifikasaun Aeródromo Baucau Atualiza Progresu Estudu .

Dili: Kinta-01 Novembro 2022 .Diretór Jerál Ministeriu Transportes no Komunikasoens Sr.Gaspar de Araújo akompaña husi Chefe Gabinete Politika no Kooperasaun Sr.Fernando da Cruz partisipa reunião Komisaun Interministerial ba Estudu Sidade Administrativa no Komisaun Interministerial ba Estudu Rekualifikasaun Aeródromo Baucau hodi atualiza progresu Estudu ba Sidade Administrativa, ne'ebé dirije husi Vise Primeiru Ministru no Ministru Planu e Ordenamentu Jose Reis hanesan Koordenador Traballu Tekniku.

Iha sorumutu ko'alia kona-ba apoiu politika ba planu Nova Cidade Administrativa aprezenta husi ekipa tekniku trabalhu, konabá planu realizasaun " Nova Cidade Administrativa', nomós atu Dezenvolve Aeroporto Baucau no Dili.

Sorumutu hetan partisipasaun husi Ministru Justisa, Dr. Tiago Amaral Sarmento, Ministru Obras Publikas, Abel Pires, Ministru da Administrasaun Estatal (MAE) Miguel Carvalho nomós Diretór Jerál husi Ministériu relevante.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 01/12/2022

MTC Akompaña Primeiru Ministru Asina Plaka Inagurasaun Portu Foun Baia Tibar.

Tibar.30 Novembru 2022,Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinho da Silva akompaña Sua Eselénsia Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak asina Plaka ba inagurasaun Portu Baia Tibar,hamutuk ho Prezidente Repúblika, Dr. José Ramos Horta, Prezidente Parlamentu Nasionál, Dr. Aniceto Guterres, Prezidente Tribunal Rekursu Interina, reprezentante Timor Port SA, Eis Primeiru-Ministru Dr. Marí Alkatiri, entidades governativa no emprejarial sira, hala'o inaugurasaun ba Portu Baia Tibar, nudar Portu dahuluk modernu ho modalidade Parseria Públiku Privada nébe hahu nia konstrusaun iha fulan-agostu, tinan 2018 nomós Serimónia inaugurasaun Portu foun akontese iha ámbitu Komemorasaun Loron Proklamasaun Independénsia Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba dala-47.

Liu husi inagurasaun Portu Baía Tibar troka Portu Díli hodi fasilita movimentu importasaun no esportasaun sasán ho kapasidade karga kontentór hamutuk millaun ida kada tinan. Portu ne’e inklui ka’is ida ho bersus rua ne’ebé sei uza hodi redus atrazu iha libertasaun kontentór inklui kustu tranzasaun atu fasilita efisiénsia servisu alfandegáriu no atividade komérsiu.

Iha parte seluk Portu foun ne’e sei fasilita Timor-Leste ninia konektividade marítima iha rejiaun Ázia, liga Timor-Leste ba merkadu komérsiu globál no hasa’e liután país ninia asesu komérsiu ba merkadória sira hanesan agrikultura, turizmu, peskas, pekuária nomós indústria sira seluk nomós ajuda Timor-Leste diversifika ninia produsaun.

Entertantu Konstrusaun Portu Baía Tibar ho modalidade Parseria Públiku-Privada (PPP, sigla Ingles) entre Governu Timor-Leste ne’ebé aloka millaun $130 iha Fundu Viabilidade (VGF, sigla Inglés) no Timor Port, subsidiáriu husi Bolloré ho millaun $150, hamutuk millaun $280 ba faze inísiu husi totál investimentu estimativu millaun $500 ba tinan 30.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 30/11/2022

MTC Partisipa Reuniaun Extraordinária Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI)

Dili, 29 Novembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinho da Silva , partisipa reuniaun extraordinária Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) ne'ebé lidera husi Prezidente KAFI atuál Vise Primeiru Ministru no Ministru Planeamentu no Ordenamentu (V-PM no MPO), Eng. José Maria dos Reis, ne'ebé hala'o iha salaun ADN, Hudi-Laran, Dili.

Reuniaun ne'e hala'o aprezentasaun kona-ba preparasaun ba dezeñu ponte balun inklui dezeñu ba ponte Kasnafar nomós Unidade Manajementu Projetu (PMU-Singla Inglés), Sr. Diogo Pereira, ho ekípa aprezenta mós progresu kona-ba projetu infraestrutura ne'ebé finansia husi Fundu Impréstimu.

Sorumutu partisipa husi membru KAFI maka hanesan; Ministru Obras Públikas Abel Pires da Silva, Ministru Finansas (MF), Dr. Rui Augusto Gomes, Sekretariadu Grande Projetu,nomós Komisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA, sígla Portugués) .

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 29/11/2022

MTC Partisipa Selebrasaun Proklamasaun Independensia Unilaterál ba dala-47 .

MANATUTO, 28 Novembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinho da Silva ,partisipa iha serimónia loron Proklamasaun Independensia Unilaterál ba dala-47 (28 Novembru 1975 to'o 28 Novembru 2022) ne'ebé realiza iha suku Aiteas, postu administrativu Manatuto, munisípiu Manatuto.

Iha Serimónia hasa'e bandeira nasionál ne'e prezide husi S. Exa, Prezidente Repúblika (PR), Dr. José Ramos Horta, partispa mós husi Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Dr. Aniceto Guterres Lopes, Vise Primeira Ministra (V-PM), Sra. Armanda Berta dos Santos, reprezenta S. Exa, Primeiru-Ministru (PM), Jenerál Taur Matan Ruak, Prezidente Tribunál Rekursu (PTR), Dr. Deolindo do Santo, membru Governu, membru Parlementu Nasionál, Governadór Kupaun NTT (Nusa Tenggara Timur-Indonézia), Sr. Viktor Laiskodat, ho nia delegasaun, korpu diplomátiku sira, sivíl no Populasaun iha Munisípiu Mantuto.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 29/11/2022

MTC PARTISIPA FESTIVÁL MÚZIKA NO KULTURA ATAURO 2022

Atauro 21 Novembru 2020: Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinho da Silva ,hamutuk ho membru Governu sira akompaña Exelénsia Prezidente Repúblika Dr. José Ramos Horta, no Exelénsia Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, partsipa iha festivál múzika no kultura Atauro 2022 ho nia tema "Hau nia Ilha, Hau Nia Timor-Leste.

Serimónia festivál múzika no kultura Atauro ne'e realiza tamba servisu hamutuk entre Gabinete Prezidénsia Repúblika no Gabinete Primeiru-Ministru, festivál múzika no kultura Atauro hanesan serimónia úniku ho identidade tradisionál oin-oin husi munisípiu 13 inklui Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambeno (RAEOA), no reprezentante grupu tradisionál husi Kupang Nusa Tenggara Timur (NTT - Indonézia) nomós hetan partisipasaun husi membru Governu, membru Parlamentu Nasionál, Korpu Diplomátiku, reprezentante komunidade ho kultura husi kada munisípiu, inklui partisipa másimu husi komunidade Atauro rasik.

Festivál Atauro 2022 realiza hahú husi loron 21 to'o 24 fulan-Novembru tinan 2022.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 29/11/2022

MTC Partisipa Reuniaun Konsellu Ministru Iha Munisípiu Atauro.

Atauro, 23 Novembru 2022; Ministru Transportes no Komunikasoins José Agustinho da Silva,hamutuk ho membru Governu sira-seluk partisipa iha reuniaun Konsellu Ministru ne'ébe maka lidera husi Eselénsia Primeiru-Ministru (PM) Jenerál Taur Matan Ruak, iha edifísiu administrasaun sentrál iha munisípiu Atauro.

Iha reuniaun Konsellu Ministru ne'e aprova ona projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza (MD), Sr. Filomeno Paixão de Jesus, kona-ba Lei Programasaun Militár nian.

Projetu Proposta Lei ida-ne’e, ho objetu atu enkuadra orsamentu despeza públika relasiona ho ekípamentu no armamentu, ho impaktu diretu atu edifika kapasidade militár ne’ebé presiza hodi sustenta Sistema Forsa Nasionál no atu kumpre misaun sira ne’ebé atribui ba F-FDTL.

...

Aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, Sr. José Lucas do Carmo da Silva, kona-ba Rejime jerál regra orijen nian.

Objetivu husi diploma ida-ne’e atu fornese ba ordenamentu jurídiku nasionál rejime jerál regra orijen nian ne’ebé, tuir lejizlasaun aduaneira ne’ebé eziste, define prinsípiu jerál regra orijen nian, estabelese prosedimentu jerál ida hodi fó-sai sertifikadu orijen no kria organizmu nesesáriu sira ba armonizasaun internasionál Regra Orijen nian, ne’ebé estabelese baze sira ba selebrasaun tuir no/ka tratadu internasionál sira kona-ba regra orijen ne’ebé serve interese dezenvolvimentu ekonómiku Timor-Leste nian.

...

Konsellu Ministrus mós aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Sr. Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba provimentu no remunerasaun ba titulár sira órgaun pesoa koletiva sira ne’ebé integra iha Administrasaun indireta Estadu nian.

Diplóma ne’e define eskalaun remunerasaun haat, tuir despeza média orsamentu iha tinan lima ikus husi kada ema koletiva públika no tinan tinan, to’o loron 31 fulan-janeiru, Konsellu Ministrus, ho Rezolusaun Governu nian, determina, ba tinan refere, eskalaun pesoa koletiva públika sira ne’ebé abranje iha diploma ida-ne’e.

1. Remunerasaun ba titulár sira husi órgaun pesoa koletiva nian sira ho despeza média ne’ebé hanesan ka aas-liu husi dolar amerikanu millaun 10 maka valór ne’ebé korrespondente ba 90% husi remunerasaun Primeiru-Ministru nian;

2. Remunerasaun ba titulár sira husi órgaun pesoa koletiva nian sira ho despeza média ne’ebé hanesan ka aas-liu husi dolar amerikanu millaun 5 maka valór ne’ebé korrespondente ba 80% husi remunerasaun Primeiru-Ministru nian;

3. Remunerasaun ba titulár sira husi órgaun pesoa koletiva nian sira ho despeza média ne’ebé hanesan ka aas-liu husi dolar amerikanu millaun 1 maka valór ne’ebé korrespondente ba 70% husi remunerasaun Primeiru-Ministru nian; no

4. Remunerasaun ba titulár sira husi órgaun pesoa koletiva nian sira ho despeza média ne’ebé hanesan ka aas-liu husi dolar amerikanu millaun 1 maka valór ne’ebé korrespondente ba 60% husi remunerasaun Primeiru-Ministru nian;

Hare ba nível responsabilidade, grau kompleksidade no ejijénsia husi tarefa sira ne’ebé liga ba kargu ne’e, valór hirak ne’ebé baibain prátika ona iha merkadu husi setór atividade ne’ebé hanesan, ba kompeténsia téknika no ba kurríkulu akadémiku no profisionál husi ema ne’ebé hetan nomeasaun, bele, ba órgaun sira diresaun empreza públika nian, estabelese remunerasaun ho valór aas-liu husi valór ne’ebé temi ona, maibé labele ultrapasa valór remunerasaun ne’ebé legalmente prevee ba Prezidente Repúblika.
Regra sira ne’ebé define ona iha diploma ida-ne’e sei aplika de’it ba titulár husi órgaun sira ne’ebé hetan nomeasaun hafoin Diplóma ne’e tama iha vigór, inklui mós ba kazu sira iha ne’ebé nomeasaun ninia efeitu maka renovasaun ka rekondusaun iha mandatu ka kargu ne’ebé antes ne’e ezerse ona.

...

Ministru Prezidénsia mós aprezenta ba Konsellu Ministru, Dekretu-Lei atu kria Institutu Públiku Millennium Challenge Account-Timor-Leste no aprovasaun Estatutu ne’e rasik hetan mós aprovasaun.

Institutu Públiku ida-ne'e, ne’ebé tutela husi Primeiru-Ministru, sei funsiona hanesan instrumentu implementasaun finansiamentu nian ne'ebé sei hetan doasaun husi ajénsia governamentál amerikana Millennium Challenge Corporation (MCC), tuir akordu kompaktu ne’ebé asina ona iha loron 19 fulan-jullu liubá, no sai hanesan responsavel ba jestaun finansiamentu no ba koordenasaun implementasaun nian ne’ebé atu promove liuhusi entidade nasionál sira. Implementasaun projetu sira ne'e sei sai hanesan responsabilidade Governu nian, liuhusi entidade nasionál sira, tuir ida-idak nia kompeténsia.

...

Tuir mai aprezentasaun rua, ne’ebé hala’o husi Ministru Administrasaun Estatal, Sr. Miguel Pereira de Carvalho, kona-ba opsaun polítika ne’ebé sai hanesan baze:

● Ba inisiativa alterasaun Lei nu.11/2009, loron 7 fulan-outubru, Divizaun Administrativa Territóriu.

Ho intervensaun lejizlativa ida ne’e hakarak fahe Postu Administrativu Maubara iha Postu Administrativu rua (Maubara no Loes) no fahe Postu Administrativu Baukau ba Postu Administrativu tolu (Kelikai, Kelikai antigu no Matebian).

● Ba inisiativa ho alterasaun Lei nú.6/2006, loron 28 fulan-dezembru, ne’ebé aprova Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál.

Projetu ida-ne’e ho objetivu atu inkorpora iha Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál alterasaun nesesária sira hodi rezolve difikuldade ne’ebé sidadaun timoroan sira iha rai-li’ur enfrenta atu ezerse sira-nia direitu votu, liuliu ba se mak sei iha resenseamentu iha territóriu nasionál, no mós tanba difikuldade atu asesu ba sentru votasaun sira.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 18/11/2022

Orsamentu Jerál Estadu 2023 Aprova Final Global Ho Votu Afavór 42 .

Dili,17 Novembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoens José Agostinhu da Silva akompaña S. Exa, Priméiru Ministru (PM), Jenerál Taur Matan Ruak, iha debate proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2023 Parlamentu Nasionál hahú iha loron 07 Novembru ,remata diskusaun ba Final globál iha loron 17 fulan Novembru 2022.

Resultadu diskusaun Proposta Orsamentu Jerál Estadu nian (OJE) ba tinan 2023 hetan ona aprovasaun husi Parlamentu Nasionál iha finál globál, ho votu afavór 42, abstensaun 2 no votu kontra 21.

Iha Proposta Lei OJE 2023 ho montante totál billiaun $3,16, ho nia lema mak “Investimentu Produtivu no Kreximentu Inkluzivu ba Jerasaun Futuru”. Totál despeza globál billiaun $3,16 ne’e kompostu husi Orsamentu Administrasaun Sentrál billiaun $2,8 (montante ne’e inklui ona Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál, billiaun $1). Orsamentu Seguransa Sosiál hetan alokasaun millaun $235,7 no RAEOA millaun $120.

Tuir Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, iha inísiu debate Jeneralidade nian hateten katak, ho OJE tinan 2023 hakarak “ ho prioridade atu hatán ba dezafiu rua ne’ebé Timor-Leste kontinua hasoru maka: kombate ba ki’ak no ba subnutrisaun infantíl no hadi’a seguransa alimentár, atubele ultrapasa subdezenvolvimentu infantíl, aumenta kualidade nutritiva ai-han ne’ebé konsumu no atu promove dezenvolvimentu sosiedade ida ne’ebé saudavel no ativa, ho labarik sira ne’ebé ho alimentasaun di’ak, família próspera no populasaun sira forte, divulga prátika kona-ba nutrisaun no seguransa alimentár, ne’ebé populasaun hotu bele hetan asesu”. Tanba ne’e, Governo aloka iha OJE dotasaun ida ho valór US$ 80,5 millaun ba atividade sira, direta ka indiretamente iha relasaun ho nutrisaun no ho seguransa alimentár.

Durante debate Proposta Lei OJE 2023, setór kapitál sosiál, ne’ebé inklui Saúde, Edukasaun no Protesaun Sosiál hetan alokasaun millaun $772. Setór ida-ne’e maka benefisiáriu boot liu husi finansiamentu Proposta OJE 2023. Ida-ne’e reflete importánsia ne’ebé maka Governu fó ba iha asesu universál ba edukasaun ne’ebé kualidade (millaun $137), saúde (millaun $92) no protesaun sosiál (millaun $301), liuliu ba grupu vulneravel.

Entertantu iha Orsamentu ho montante millaun $19,2 hodi implementa programa Bolsa da Mãe. Husi montante ne’e, millaun $5,3 sei aloka ba kontinuasaun programa inísiu nian no millaun $13,7 sei aloka ba expansaun Bolsa da Mãe Jerasaun Foun, ne’ebé nia objetivu mak atu apoia inan isin-rua no mellora saúde no nutrisaun durante inísiu loron rihun-ida no mós apoiu ba labarik sira ho moras króniku no defisiénsia.

Proposta OJE 2023, Governu mós propoin orsamentu ba Programa Nutrisaun ho montante millaun $10. Ida-ne’e reprezenta aumentu quatro vezes ka porsentu atus-haat (400%) kompara ho orsamentu ne’ebé aloka ba programa Nutrisaun iha OJE 2022.

Photos from Gabinete Ministru Transportes no Komunikasoins's post 15/11/2022

OJE 2023 MTC Passa Iha Parlamentu Nasionál Ho Votus Afavór 40 .

Dili, 15 Novembru 2022: Ministru Transportes no Komunikasoens José Agostinhu da Silva
akompaña S. Exa, Primeiru Ministru (PM), Jenerál Taur Matan Ruak, iha aprezentasaun OJE Ministériu Transportes no Komunikasoins ba debate Espesialidade proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2023 nian, iha uma fukun Parlamentu Nasionál.

Iha Debate Proposta orsamentu Ministériu Transportes no Komunikasoins ba tinan 2023 ho total $11,594,253.00 ,Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál aprova ho votus afavór 40, kontra 2 no abstensaun 20.

Tuir Orario diskusaun espesialidade ba OJE tinan fiskál 2023 remata iha loron 18 fulan-Novembru tinan 2022, hafoin aprovasaun OJE 2023 iha finál globál.

𝐃𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐄𝐬𝐩𝐞𝐬𝐢𝐚𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐛𝐚 𝐎𝐫𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐉𝐞𝐫á𝐥 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 (𝐎𝐉𝐄) 𝐛𝐚 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝐅𝐢𝐬𝐤𝐚𝐥 𝟐𝟎𝟐𝟑 𝐧𝐞'𝐞, ho lema “𝗜𝗻𝘃𝗲𝘀𝘁𝗶𝗺𝗲𝗻𝘁𝘂 𝗣𝗿𝗼𝗱𝘂𝘁𝗶𝘃𝘂 𝗻𝗼 𝗞𝗿𝗲𝘀𝗶𝗺𝗲𝗻𝘁𝘂 𝗜𝗻𝗸𝗹𝘂𝘇𝗶𝘃𝘂 𝗯𝗮 𝗝𝗲𝗿𝗮𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗙𝘂𝘁𝘂𝗿𝘂” iha Debate Espesialidade iha Plenária uma fukun lidera husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Dr. Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, akompaña husi Membrus Oitavu Governu Konstitusionál,Diretór Nasionál nomós Diretór Jerál husi MTC.

Akompanha diretamente debate no votasaun ba 𝐏𝐫𝐨𝐩𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐎𝐫𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐉𝐞𝐫á𝐥 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐝𝐮 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝐟𝐢𝐬𝐤𝐚𝐥 𝟐𝟎𝟐𝟑 iha Plenaria Parlamentu Nasional iha LINK ne'e :

Parte Dader I

𝐃𝐞𝐭𝐚𝐥𝐥𝐮 𝐝𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐚𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚ñ𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐧𝐬𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐢𝐫𝐞𝐭𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐚𝐧𝐚𝐥 𝐑𝐓𝐓𝐋 𝐢𝐡𝐚 𝐋𝐢𝐧𝐤 𝐧𝐞'𝐞: https://www.youtube.com/watch?v=59z7pDSpU_Y

𝐓𝐑𝐀𝐍𝐒𝐌𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐑𝐄𝐓𝐀 - 𝐓𝐀𝐓𝐎𝐋𝐈: https://www.facebook.com/TATOLI.IP/videos/646746966904108

Parte Dader II

𝐃𝐞𝐭𝐚𝐥𝐥𝐮 𝐝𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐚𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚ñ𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐧𝐬𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐢𝐫𝐞𝐭𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐚𝐧𝐚𝐥 𝐑𝐓𝐓𝐋 𝐢𝐡𝐚 𝐋𝐢𝐧𝐤 𝐧𝐞'𝐞: https://www.youtube.com/watch?v=NiB-oaLpHpE

𝐓𝐑𝐀𝐍𝐒𝐌𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐑𝐄𝐓𝐀 - 𝐓𝐀𝐓𝐎𝐋𝐈: https://www.facebook.com/TATOLI.IP/videos/790401658715989

Parte Lorokraik I

𝐃𝐞𝐭𝐚𝐥𝐥𝐮 𝐝𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐚𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚ñ𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐧𝐬𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐢𝐫𝐞𝐭𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐚𝐧𝐚𝐥 𝐑𝐓𝐓𝐋 𝐢𝐡𝐚 𝐋𝐢𝐧𝐤 𝐧𝐞'𝐞: https://www.youtube.com/watch?v=bfjpAULRA1U

𝐓𝐑𝐀𝐍𝐒𝐌𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐑𝐄𝐓𝐀 - 𝐓𝐀𝐓𝐎𝐋𝐈: https://www.facebook.com/TATOLI.IP/videos/1171752170130505

Parte Lorokraik II

𝐃𝐞𝐭𝐚𝐥𝐥𝐮 𝐝𝐞𝐛𝐚𝐭𝐞 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐚𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚ñ𝐚 𝐭𝐫𝐚𝐧𝐬𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐝𝐢𝐫𝐞𝐭𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐤𝐚𝐧𝐚𝐥 𝐑𝐓𝐓𝐋 𝐢𝐡𝐚 𝐋𝐢𝐧𝐤 𝐧𝐞'𝐞: https://www.youtube.com/watch?v=38IG8-v91zY

𝐓𝐑𝐀𝐍𝐒𝐌𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐑𝐄𝐓𝐀 - 𝐓𝐀𝐓𝐎𝐋𝐈: https://www.facebook.com/TATOLI.IP/videos/1171752170130505

Quer que o seu negócio seja a primeira Serviço Governamental em Dili?

Clique aqui para solicitar o seu anúncio patrocinado.

Localização

Telefone

Endereço

Dili