๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š

๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š

Compartilhar

๐€๐ญ๐ข๐ฏ๐ข๐๐š๐๐ž๐ฌ ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ

https://sefloresta.apps06.tic.gov.tl/

Photos from ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š's post 12/06/2026

๐’๐„๐…, ๐๐€๐‘๐“๐ˆ๐’๐ˆ๐๐€ ๐‹๐€๐๐’๐€๐Œ๐„๐๐“๐” ๐‰๐Ž๐‘๐๐€๐ƒ๐€ ๐Ž๐‘๐’๐€๐Œ๐„๐๐“๐€๐‹ ๐Ÿ๐ŸŽ๐Ÿ๐Ÿ• ๐ˆ๐‡๐€ ๐Œ๐ˆ๐๐ˆ๐’๐“๐„ฬ๐‘๐ˆ๐” ๐…๐ˆ๐๐€๐๐’๐€๐’

Dรญli, 12 Juรฑu 2026| ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š, ๐’.๐‡๐ฎ๐ญ, Partisipa ofisialmente Lansamentu Jornada Orsamental 2027, hanesan pontu hahรบ ba prosesu planeamentu no preparasaun Orsamentu Jeral Estadu (OJE) 2027, ninian husi Ministรฉriu Finansas.

Sorumutu ida neโ€™e lidera husi Sua Exelรฉnsia Primeiru-Ministru, Sr. Kay Rala Xanana Gusmรฃo, no partisipa husi membru Governu sira, reprezentante ร“rgaun Soberania sira, Deputada no Deputadu Parlamentu Nasionรกl, Prezidenti Autoridade Munisรญpiu sira, instituisaun autรณnoma sira, parseiru dezenvolvimentu sira, organizasaun sosiedade sivรญl sira no dirigente instituisaun pรบbliku sira hodi diskute prioridade estratรฉjika Governu nian, perspetiva ekonomia no fiskรกl, no orientasaun ba preparasaun OJE 2027.

Ho tema โ€œReforsa Reziliรฉnsia liuhusi Transformasaun: Diversifika Ekonรณmia no Asegura Futuru Ida Sustentรกvelโ€, Jornada Orsamental sai nuโ€™udar plataforma importante ida atu Governu no parte interesada sira hamutuk diskute prioridade nasionรกl sira no asegura katak prosesu planeamentu no orsamentasaun orienta ba rezultadu neโ€™ebรฉ bele hadiโ€™ak moris povu Timor-Leste.

Iha abertura eventu neโ€™e, Sua Exelรฉnsia Primeiru-Ministru hateten katak Timor-Leste presiza kontinua hametin planeamentu no jestaun finansas pรบblikas atu responde ba dezafiu dezenvolvimentu no haforsa nasaun ba futuru.

โ€œTimor-Leste la bele kontinua halo orsamentu hanesan iha tempu uluk, neโ€™ebรฉ prioridade no proposta foun sira mosu iha momentu ikus no dala barak la bazeia ba anรกlize, evidรฉnsia no kalkulasaun neโ€™ebรฉ rigorozu. Hahรบ husi agora, ita tenke defini uluk prioridade Governu nian no garante katak proposta hotu-hotu liu husi prosesu planeamentu, avaliasaun no kalkulasaun neโ€™ebรฉ transparente.
Ita la bele kontinua aumenta despeza tanba deit iha proposta foun.

Rekursu Estadu limitadu, no tanba neโ€™e kada desizaun tenke fรณ benefรญsiu real ba povu. Kada dรณlar ida neโ€™ebรฉ Governu gasta tenke kontribui ba hadiโ€™a servisu pรบbliku, kria oportunidade ekonomia no aumenta bem-estar sidadaun sira.โ€

S.E. Primeiru-Ministru mรณs subliรฑa katak implementasaun estimativas futuras continuas (Rolling Forward Estimates) no planeamentu mรฉdiu prazu sei ajuda Governu atu hadiโ€™a tomada desizaun no garante sustentabilidade fiskรกl.

โ€œDesizaun neโ€™ebรฉ ita halo ohin sei iha impaktu ba futuru. Tanba neโ€™e, Governu tenke planeia laโ€™รณs ba tinan ida deit, maibรฉ ba tinan hirak tuirmai. Ho estimativas futuras no haforsa Planu Mediu Prazu, ita bele komprende diโ€™ak liu impaktu fiskรกl husi polรญtika no investimentu sira neโ€™ebรฉ ita aprova agora no garante katak rekursu Estadu sira utiliza ho responsabilidade.โ€

Sua Exelรฉnsia Primeiru-Ministru reafirma katak orsamentu Estadu tenke sai instrumentu estratรฉjiku ida atu promove transformasaun ekonomia, kria empregu, hadiโ€™a servisu pรบbliku no apoia dezenvolvimentu sustentรกvel iha Timor-Leste.

Durante Jornada Orsamental, partisipante sira rona ho didiโ€™ak apresentasaun kona-ba panorama makroekonรณmiku no fiskรกl, dezempenhu setoral, rezultadu Konsulta Pรบblika OJE 2027, Plano Mรฉdiu Prazu 2027โ€“2030, mรฉtodu no kalendรกriu preparasaun OJE 2027, prioridade Governu ba tinan 2027 no senรกriu fiskรกl indikativu neโ€™ebรฉ sei sai baze ba preparasaun orsamentu.

Iha oportunidade neโ€™e, Sua Exelรฉnsia Ministra Finansas, Santina Josรฉ Rodrigues F. Viegas Cardoso, emfaze katak partisipasaun sidadaun sira-nian importante teb-tebes atu garante katak prioridade Governu reflete nesesidade no aspirasaun povu nian.

โ€œLiafuan no aspirasaun sidadaun sira importante teb-tebes ba definisaun prioridade Governu nian. Rezultadu Konsulta Pรบblika neโ€™ebรฉ realiza iha territรณriu tomak fornese informasaun valiozu kona-ba nesesidade, preokupasaun no prioridade komunidade sira. Informasaun hirak neโ€™e ajuda Governu atu halo desizaun polรญtika no aloka rekursu ba รกrea sira neโ€™ebรฉ presiza liu.โ€

Ministรฉriu Finansas mรณs hateten katak preparasaun OJE 2027 implementa tuir enquadramentu neโ€™ebรฉ estabelese iha Lei Jestaun Finansas Pรบblikas (Lei Nรบ. 3/2025), neโ€™ebรฉ introdรบs reforma importante sira atu hametin ligasaun entre planeamentu, polรญtika pรบblika, orsamentu no rezultadu.

Lei ida neโ€™e mรณs apoia implementasaun planeamentu mรฉdiu prazu, estimativas futuras contiuas(Rolling Forward Estimates), orsamentasaun bazeia ba polรญtika Governu no monitorizasaun ba dezempenhu, hodi garante utilizasaun rekursu pรบbliku neโ€™ebรฉ efetivu no efisiente.

Apresentasaun rezultadu Konsulta Pรบblika OJE 2027 sai mรณs hanesan etapa importante ida iha preparasaun orsamentu. Konsulta sira realiza iha Autoridade Munisรญpiu 14 inklui Atauro no RAEOA, no mรณs ho parseirus sosiais, hodi garante prosesu ida neโ€™ebรฉ luan, inkluzivu no partisipativu.

Rezultadu preliminรกr Konsulta Pรบblika hatudu katak sidadaun sira kontinua konsidera edukasaun, saรบde, estrada no transportes, bee moos no saneamentu, eletrisidade, agrikultura, oportunidade empregu, protesaun sosial no dezenvolvimentu ekonomia lokal hanesan รกrea prioridade sira neโ€™ebรฉ Governu tenke fรณ atensaun liu iha tinan sira mai.

Ministra Finansas mรณs hateten katak Jornada Orsamental sai nuโ€™udar ponte importante ida neโ€™ebรฉ liga prioridade Governu, aspirasaun sidadaun no prosesu preparasaun orsamentu.
โ€œJornada Orsamental ajuda instituisaun Governu sira atu iha komprensaun komum kona-ba situasaun ekonomia, fiskรกl no dezenvolvimentu neโ€™ebรฉ nasaun enfrenta. Ida neโ€™e garante katak entidade sira prepara sira nia planu no proposta orsamentu bazeia ba prioridade, evidรฉnsia no limite fiskรกl neโ€™ebรฉ iha, ho fokus liu ba rezultadu no benefรญsiu ba povu.โ€

Ministรฉriu Finansas reafirma katak OJE 2027 sei kontinua apoia investimentu sira neโ€™ebรฉ promove diversifikasaun ekonomia, dezenvolvimentu kapital umanu, infraestrutura, inkluzaun sosial, reziliรฉnsia ba alterasaun klimรกtika no melhoria dezempenhu setรณr pรบbliku.

Rezultadu husi Jornada Orsamental sei orienta ministรฉriu, instituisaun autรณnoma, autoridade munisipรกl no entidade pรบblika sira seluk iha preparasaun sira nia Planu Asaun Anuรกl, Plano Mรฉdiu Prazu no proposta orsamentu ba tinan 2027. Dokumentu hirak neโ€™e sei sai baze ba elaborasaun proposta Orsamentu Jeral Estadu 2027 neโ€™ebรฉ sei submete ba Konsellu Ministrus no Parlamentu Nasionรกl.

Liu husi Jornada Orsamental 2027, Governu reafirma nia kompromisu atu kontinua hadiโ€™a sistema planeamentu no orsamentasaun nasionรกl, hametin responsabilidade ba utilizasaun rekursu pรบbliku no garante katak investimentu Governu sira kontribui diretamente ba realizasaun Programa IX Governu Konstitusionรกl no aspirasaun povu Timor-Leste ba prosperidade no dezenvolvimentu sustentรกvel.

Jornada Orsamental

Jornada Orsamental mak eventu anual neโ€™ebรฉ organiza husi Ministรฉriu Finansas atu lansa ofisialmente preparasaun Orsamentu Jeral Estadu ba tinan fiskรกl tuirmai. Eventu neโ€™e fรณ oportunidade ba Governu atu hatoโ€™o prioridade nasionรกl sira, esplika kontekstu ekonomia no fiskรกl, aprezenta rezultadu Konsulta Pรบblika no garante katak entidade orsamentรกl sira hahรบ prosesu planeamentu no orsamentasaun ho komprensaun ida neโ€™ebรฉ hanesan kona-ba prioridade Governu no rekursu disponivel sira.
Ba informasaun adisionรกl:

G-SEF

11/06/2026
Photos from Agio Pereira, Ministro da Presidรชncia do Conselho de Ministros's post 11/06/2026
11/06/2026

berat

Photos from Primeiro-Ministro RDTL: Kay Rala Xanana Gusmรฃo's post 11/06/2026

berat

Photos from ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š's post 11/06/2026

๐’๐„๐… ๐๐€๐‘๐“๐ˆ๐’๐ˆ๐๐€ ๐†๐‘๐€๐•๐€๐’๐€๐”๐ ๐„๐ƒ๐ˆ๐’๐€๐”๐ ๐…๐Ž๐”๐ ๐‡๐”๐’๐ˆ ๐๐‘๐Ž๐†๐‘๐€๐Œ๐€"๐๐€ฬ๐†๐ˆ๐๐€ ๐ƒ๐Ž ๐†๐Ž๐•๐„๐‘N๐Ž"

Dรญli, 11 Juรฑu 2026| ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š, ๐’.๐‡๐ฎ๐ญ, partisipa iha gravasaun epizรณdiu foun ida hosi programa โ€œPรกgina do Governoโ€, inisiativa ida hosi Prezidรฉnsia Konsellu Ministrus neโ€™ebรฉ ho objetivu atu hakbesik sidadaun sira ba atividade governu nian, liuhosi divulgasaun polรญtikas, programas no prioridades hosi รกrea governasaun oioin.

Iha entrevista neโ€™e, ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ, aprezenta vizaun Governu nian ba protesaun no jestaun sustentรกvel rekursus floresta, ho destaka importรกnsia hosi floresta ba prezervasaun biodiversidade, seguransa ambientรกl no dezenvolvimentu sustentรกvel nasaun nian.

Konversa neโ€™e mรณs foka kona-ba programa reflorestasaun no konservasaun, medida sira ho objetivu atu hatรกn ba desflorestasaun no lakon biodiversidade, no mรณs estratรฉjias hodi hametin partisipasaun komunidade lokรกl sira iha protesaun rekursus naturais. Koโ€™alia mรณs kona-ba inisiativa edukasaun ambientรกl ne'ebรฉ dirije ba foin-sa'e sira, ho objetivu atu hasa'e konxiรฉnsia kona-ba importรกnsia hosi floresta.

Programa ne'e mรณs klarifika polรญtikas ne'ebรฉ la'o hela hodi promove ekonomia verde no utilizasaun sustentรกvel hosi rekursu naturรกl sira, no mรณs kontribuisaun setรณr florestรกl nian atu hamenus efeitus hosi mudansa klimรกtika. Entre tรณpiku sira ne'ebรฉ aborda maka potensiรกl hosi mekanizmu finansiamentu ambientรกl.

Iha entrevista nia rohan, Sekretรกriu Estadu Florestas husik hela mensajen ida kona-ba responsabilidade hamutuk iha prezervasaun ambiente no kona-ba papรฉl floresta nian hodi harii futuru ida neโ€™ebรฉ reziliente no sustentรกvel liu ba Timor-Leste.

Programa โ€œPรกgina do Governoโ€ promove hosi Gabinete Portavรณs Governu, neโ€™ebรฉ lidera hosi Ministru Prezidรฉnsia Konsellu Ministrus, Agio Pereira, programa neโ€™e prodรบs iha parseira ho RTTL no mรญdia nasionรกl sira, ho objetivu atu reforsa transparรฉnsia governativa, prestasaun kontas no asesu sidadaun sira nian ba informasaun kona-ba desizaun no polรญtika pรบblika prinsipรกl Ezekutivu nian.

Programa neโ€™e, konta ho Nรฉlia Chaves nuโ€™udar entrevistadora no ho Ika Moniz hanesan produtora ezekutiva, neโ€™ebรฉ sai hanesan espasu ida ba diรกlogu institusionรกl, ne'ebรฉ foka liu ba interese pรบbliku. Programa โ€œPรกgina do Governoโ€ neโ€™e grava hosi RTTL, no mรณs hetan apoiu tรฉkniku hosi ekipa mรญdia Gabinete Primeiru-Ministru, Prezidรฉnsia Konsellu Ministrus, no gabinete hosi membru Governu ne'ebรฉ hetan entrevista.

Epizรณdiu ho ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ, sei fรณ sai iha tempu badak iha RTTL no mรญdia sosiรกl sira.
Programa hotu-hotu neโ€™ebรฉ tranzmite ona disponivel iha kanรกl YouTube
PT
Link para a notรญcia completa no Portal do Governo:
https://timor-leste.gov.tl/?p=49701&n=1&lang=pt
EN
Link to the full article release in the Government Website:
https://timor-leste.gov.tl/?p=49658&n=1&lang=en

G-SEF, hatutan, News husi Portal do Governo de Timor-Leste, klik iha https://www.facebook.com/share/p/1VMHH2uGso/

Photos from ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š's post 07/06/2026

๐’๐„๐…-๐‡๐€๐Œ๐”๐“๐”๐Š ๐‡๐Ž ๐ƒ๐„๐‹๐„๐†๐€๐’๐€๐”๐ ๐’๐ˆ๐‘๐€ ๐‡๐”๐’๐ˆ ๐”๐๐„๐’๐‚๐Ž ๐•๐ˆ๐™๐ˆ๐“๐€ ๐“๐”๐‘๐ˆ๐’๐“๐ˆ๐Š๐” ๐๐€ ๐‘๐„๐™๐„๐‘๐•๐€ ๐๐ˆ๐Žฬ๐’๐…๐„๐‘๐€, ๐ˆ๐“๐€๐ˆ๐๐” ๐๐ˆ๐๐€๐’๐ˆ๐Ž๐๐€ฬ๐‹ ๐๐€๐‘๐€๐†๐”๐€๐˜

Paraguay, 06 Juรฑu 2026| ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š, ๐’.๐‡๐ฎ๐ญ, Hamutuk ho Xefe Dept. de Conservaรงรฃo de Flora e Fauna Sr. Pedro Pinto ho Ekipa Delegasaun husi UNESCO sira Hala'o Vizita Ofisiรกl ba Turistiku Sentru Rezerva Biosfera, ITAIPU Binasionรกl Paraguay.

Vizita ida ne'e importante tebes ba delegasaun sira hodi observa no hare diretamente rezerva biรณsfera kompostu husi ekosistema terrestre, mariรฑu no kosteiru, neโ€™ebรฉ rekoรฑese husi Programa Ema no natureza UNESCO nian.

Husi vizita turรญstika ba Sentru Rezerva Biรณsfera , Nuโ€™udar parte husi sensaun ba dala-38 Konsellu Koordenadรณr Internasionรกl ba Programa Ema ho Natureza, Mand And the Biosfera (MAB-ICC), ITAIPU Binacionรกl ho kontente oferese ba partisipante sira asesu ba fatin turรญstiku neโ€™ebรฉ regulรกrmente disponivel.

Rezerva Biรณsfera mak zona espesial neโ€™ebรฉ UNESCO rekoรฑese, ho ekosistema rai, tasi no tasi-ibun, ho objetivu atu Konserva, Proteje rekursu jenรฉtiku, espรฉsie, ekosistema no paizajen naturรกl.

Dezenvolve, apoia kresimentu ekonรณmiku no umanu neโ€™ebรฉ sustentรกvel, respeita kultura no natureza. Apoiu Lojรญstiku hodi halo investigasaun, edukasaun ambientรกl, treinamentu no monitorizasaun ba konservasaun.

Rezerva Biรณsfera, mak รกrea espesial neโ€™ebรฉ UNESCO rekoรฑese liu husi Programa Ema no Natureza. Fatin neโ€™e bele iha lagoa artivisial, rai-maran, Bacias Hidrograficas no Floresta.

Objetivu atu buka balansu entre, Konservasaun, Proteje biodiversidade, ai-horis, animรกl, ekosistema no paizajen. Dezenvolvimentu sustentรกvel Apoia moris ekonรณmiku no sosiรกl komunidade lokรกl. Siรฉnsia no edukasaun Sai fatin atu halo peskiza, aprende, no fรณ formasaun.

UNESCO bolu Rezerva Biรณsfera nuโ€™udar fatin apoiu ba siรฉnsia hodi serbi sustentabilidade signifika fatin atu estuda oinsรก ema no natureza interasaun ba malu, prevene konflitu, no jere rekursu ho matenek.

ITAIPU Binacionรกl nia papรฉl, hakarak sai fasilitadรณr ba funsaun tolu iha Rezerva Biรณsfera, Konservasaun, Proteje rekursu jenรฉtiku, espรฉsie no ekosistema. Dezenvolvimentu, Promove kresimentu ekonรณmiku no umanu neโ€™ebรฉ respeita kultura no ambiente. Apoia investigasaun, edukasaun ambientรกl, kapasitasaun no monitorizasaun husi nivel lokรกl toโ€™o mundiรกl.

Rezerva Biรณsfera mak zona UNESCO nian neโ€™ebรฉ halibur konservasaun natureza, dezenvolvimentu sustentรกvel, no peskiza iha fatin ida. ITAIPU Binacional apoia funsaun tolu, proteje ambiente, hadiโ€™a moris komunidade, no fasilita estudu ho edukasaun. Objetivu boot mak hatudu katak ema no natureza bele moris hamutuk ho diโ€™ak.

G-SEF

Photos from Timor-Leste National Commission  for UNESCO's post 06/06/2026
Photos from ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š's post 06/06/2026

๐’๐„๐…-๐•๐ˆ๐™๐ˆ๐“๐€ ๐“๐”๐‘๐ˆ๐’๐“๐ˆ๐Š๐” ๐๐€ ๐“๐„๐Š๐Ž๐“๐Ž๐๐€ ๐’๐„๐๐“๐‘๐” ๐€๐Œ๐๐ˆ๐„๐๐“๐€๐‹ ๐…๐€๐“๐ˆ๐ ๐๐„'๐„๐๐„ฬ ๐Š๐Ž๐๐’๐„๐‘๐•๐€ ๐๐ˆ๐Ž๐ƒ๐ˆ๐•๐„๐‘๐’๐ˆ๐ƒ๐€๐ƒ๐„ ๐ˆ๐‡๐€ ๐ˆ๐“๐€๐ˆ๐๐” ๐๐ˆ๐๐€๐’๐ˆ๐Ž๐๐€ฬ๐‹ ๐๐€๐‘๐€๐†๐”๐€๐˜

Paraguay, 04 Juรฑu 2026| ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ ๐„๐ง๐ . ๐…๐ž๐ซ๐ง๐š๐ง๐๐ข๐ง๐จ ๐•๐ข๐ž๐ข๐ซ๐š ๐๐š ๐‚๐จ๐ฌ๐ญ๐š, ๐’.๐‡๐ฎ๐ญ, Hamutuk ho Xefe Dept. de Conservaรงรฃo de Flora e Fauna Sr. Pedro Pinto ho Ekipa husi UNESCO, Vizita Turistiku ba TEKOTOPA Sentru Ambiental ITAIPU, Fatin ne'ebรฉ Konserva Biodiversidade, Rekursu no Patrimรณniu Kultural Ai-laran Hodi Kontribui ba Dezenvolvimentu Sustentavel Reziaun nian, iha Nasaun Paraguay.

Husi vizita turรญstika ba TEKOTOPA Sentru Ambientรกl ITAIPU, Nuโ€™udar parte husi Sensaun ba dala-38 Konsellu Koordenadรณr Internasionรกl ba Programa Ema ho Natureza, Mand And the Biosfera (MAB-ICC), ITAIPU Binacionรกl ho kontente oferese ba partisipante sira asesu ba fatin turรญstiku neโ€™ebรฉ regulรกrmente disponivel.

Vizita turรญstika ba Sentru Idroelรฉtriku ITAIPU, ida neโ€™e inklui tour matadalan ba Barajen Idroelรฉtriku ITAIPU, obra enjiรฑaria boot ida iha mundu, inklui para iha fatin observasaun atu haree barajen, comportaun bee nian, no lagoa. Esperiรฉnsia neโ€™e permite vizitante sira.

Intervensaun husi ๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐ž๐œ๐ซ๐ž๐ญ๐šฬ๐ซ๐ข๐จ ๐๐ž ๐„๐ฌ๐ญ๐š๐๐จ ๐๐š๐ฌ ๐…๐ฅ๐จ๐ซ๐ž๐ฌ๐ญ๐š๐ฌ, informa vizita ba fatin konservasaun Biodiversidade espesiais sira iha TEKOTOPA ne'e sai hanesan referensia ida hodi dezenvolve mรณs iha Timor-Leste, tanba durante neโ€™e ita mรณs iha espesiais lubuk ida neโ€™ebรฉ atu lakon tanba ita la iha kondisaun ida neโ€™ebรฉ diak propriu atu proteje no konserva ita nia biodiversidade sira neโ€™ebรฉ moris iha ita nia rai.

๐’๐ฎ๐š ๐„๐ฑ๐œ๐ž๐ฅ๐žฬ‚๐ง๐œ๐ข๐š ๐’๐„๐…, hateten vizita ida neโ€™e la'o hamutuk ho nasaun sira seluk ba fatin Turistiku Sentru Ambiental Idreolรฉtriku ITAIPU, TEKOTOPA neโ€™e hodi haree no observa diretamente sai hanesan referensia ida mai ita oinsa ita mรณs bele dezenvolve mรณs ba iha ita nia nasaun tuir kapasidade no finanseiru neโ€™ebรฉ mak ita iha.

โ€œHau hanoin buat barak mak ita presija halo hodi dezenvolve tuir ho kondisaun neโ€™ebรฉ maka ita iha referensia maibรฉ durante neโ€™e ita seidauk iha alokasaun orsamentu neโ€™ebรฉ propriu hodi konserva ita nia biodiversidade sira ho espesiais oi-oin neโ€™ebรฉ besik lakon onaโ€ hateten S.E.SEF.

Ho vizita ida neโ€™e importante oinsa ita bele aumenta esperensia no hanoin balun hodi ita bele dezenvolve iha ita nia rai Timor-Leste hodi kria kondisaun ne'ebรฉ diak atu konserva ita nia biodiversidade, rekursu hรญdriku no patrimรณniu kulturรกl Ai-laran nune'e bele kontribui ba dezenvolvimentu sustentรกvel iha rai laran.

G-SEF.

Quer que o seu negรณcio seja a primeira Serviรงo Governamental em Dili?

Clique aqui para solicitar o seu anรบncio patrocinado.

Localizaรงรฃo

Telefone

Website

Endereรงo


Rua De Caicoli
Dili