Mihails Kozlovs

26/10/2026

Vai ES budžetam būtu jāveicina vai jāatbalsta svarīgas reformas ES dalībvalstīs? Vai šim mērķim ir efektīvi izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) – ES fondu, kas izveidots pēc Covid-19 pandēmijas? Viennozīmīgas atbildes vēl nav, taču mēs European Court of Auditors tikko publicējām revīzijas ziņojumu par to, kā ANM atbalsts ietekmējis būtiskas valsts pārvaldes reformas visā ES. Iepriekš esam vērtējuši arī darba tirgus un uzņēmējdarbības vides reformas.

ANM sniedza ievērojamu atbalstu – ar valsts pārvaldi saistītiem pasākumiem tika novirzīti 49,1 miljardi eiro. Tomēr pasākumi galvenokārt bija vērsti uz digitalizāciju, nevis uz strukturālām reformām, un līdz šim tikai aptuveni trešdaļa no tiem ir devusi būtiskus rezultātus.

👉 Tas ir aktuāli arī Latvijai, kur atveseļošanas plānā valsts pārvaldes stiprināšanai paredzēti 153,5 miljoni eiro. Latvijā ANM pasākumi lielā mērā risināja konstatētās valsts pārvaldes problēmas.

🔍 Galvenie secinājumi:
▫ ANM pasākumi tikai daļēji risināja valsts pārvaldes problēmas, kas norādītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Neviens no ieteikumiem netika risināts pilnībā.
▫ Digitālie pasākumi veidoja 53 % no visiem pasākumiem un 71 % no izmaksām, savukārt pārvaldības reformām tika pievērsta daudz mazāka uzmanība.
▫ Visi pabeigtie pasākumi sasniedza plānoto, taču tikai 36 % deva būtiskus rezultātus.
▫ Tikai 43 % no pasākumiem, ko pārbaudījām uz vietas, valsts iestādēm bija rādītāji rezultātu mērīšanai.
▫ Tehniskā atbalsta instrumenta ietekme bija ierobežota – no pieprasījuma līdz projekta pabeigšanai vidēji pagāja divi gadi.

💡 Mēs iesakām:
▫ Precizēt, kā turpmākajos nacionālajos plānos jārisina konkrētām valstīm adresētie ieteikumi un citas problēmas.
▫ Izvērtēt riskus, kas var kavēt savlaicīgu īstenošanu, un pārliecināties par plānu īstenojamību, īpaši sarežģītām reformām.
▫ Stiprināt snieguma uzraudzību nākamajā ES budžeta periodā, lai mērītu ne tikai iznākumus, bet arī rezultātus.
▫ Nodrošināt agrāku, mērķtiecīgāku tehnisko atbalstu un uzraudzīt tā efektivitāti.

📖 Pilns ziņojums:https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2026-29/SR-2026-29_EN.pdf

26/10/2026

Do you think the EU budget should act as a catalyst or to support important reforms in various EU Member States? Is it effective to use the Recovery and Resilience Facility (RRF), EU post-Covid Fund, for these purposes? Well, the jury is still out but we European Court of Auditors have just published an audit report examining the impact of RRF support on key public administration reforms across the EU. Previously, we have also looked at labour market and business environment reforms.

The RRF provided significant support, with €49.1 billion going to public-administration-related measures. However, the measures focused mainly on digitalisation rather than deeper structural reforms, and only around one third have shown significant results so far.

👉 This is also relevant for Latvia, where €153.5 million from the recovery plan is allocated to public administration measures. In Latvia, the RRF measures largely tackled the identified challenges.

🔍 Key findings overall:
▫ RRF measures only partly addressed the public administration challenges identified in the country-specific recommendations. None were fully addressed.
▫ Digital measures made up 53% of all measures and 71% of the costs, while deeper governance reforms received far less attention.
▫ All completed measures delivered their planned outputs, but only 36% achieved significant results.
▫ National authorities had indicators to measure results for only 43% of the measures we audited on the spot.
▫ The Technical Support Instrument had limited impact, taking on average two years from request to completion.

💡 We recommend:
▫ Clarify how future national plans should address country-specific recommendations and other challenges.
▫ Analyse the risks to timely implementation and feasibility, especially for complex reforms.
▫ Strengthen performance monitoring in the next EU budget period, so that results are measured, not only outputs.
▫ Provide earlier, more targeted technical support and monitor how effective it is.

📖 Read the full report:https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2026-29/SR-2026-29_EN.pdf

21/10/2026

Pleasure to have a discussion with representatives of the Latvian civil society on matters related to the EU budget and policies!

Tikos ar Latvijas Pilsoniskā alianse, lai pastāstītu par European Court of Auditors darbu ar īpašu uzsvaru uz jautajumem, kuru risināšanā pilsoniskās sabiedrības iesaiste būtu noderīga.

Runājām par trim tēmām:
🔹 ERP 2025. gada pārskats - kā tiek izlietots ES budžets un kādus rezultātus tas sniedz.
🔹 Mūsu īpašais ziņojums par Komisijas sabiedriskajām apspriešanām. Tas ir īpaši nozīmīgs nevalstiskajām organizācijām, jo apspriešanas ir viens no veidiem, kā ietekmēt ES lēmumus.
🔹 Nākamais ES budžets (2028–2034) un ERP viedoklis par Komisijas ierosinātajām izmaiņām.

Paldies Latvijas Pilsoniskajai aliansei par uzaicinājumu un jautājumiem diskusijā!

16/10/2026

Eiropā netrūkst izcilu pētījumu. Taču mums joprojām grūti tos pārvērst produktos, uzņēmumos un darbavietās.

Mūsu jaunākajā European Court of Auditors ziņojumā vērtējām programmas “Apvārsnis 2020” prioritāti “Vadošā loma rūpniecībā”. No 2014. līdz 2020. gadam bija pieejami aptuveni 17 miljardi eiro, lai palīdzētu ES uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ieviest inovācijas tirgū. Stratēģiskais virziens bija pareizs, taču finansējums nebija pietiekami vērsts uz komercializāciju.

🔍 Galvenie secinājumi:
▫️ Tikai aptuveni puse finansējuma atbalstīja tirgum tuvas darbības, un aptuveni puse nonāca bezpeļņas organizācijām, nevis uzņēmumiem.
▫️ MVU reti vadīja sadarbības projektus. Lielākā daļa EIB grupas pārvaldītā InnovFin finansējuma tos nesasniedza.
▫️ MVU instruments palīdzēja tehnoloģiju pārnesē, taču ieviešana tirgū joprojām bija neliela.
▫️ Neviens nesekoja līdzi tam, vai atbalstītie uzņēmumi patiešām auga vai kļuva inovatīvāki, tāpēc nav skaidrs, vai finansējumam bija ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums.

💡 Nākamajā ES budžetā jaunajam Eiropas Konkurētspējas fondam ierosināti aptuveni 409 miljardi eiro, tāpēc šie secinājumi ir īpaši aktuāli tieši tagad. Publiskajam finansējumam jānonāk projektos, kuriem ir reāls potenciāls nonākt tirgū un augt, un mums jāmēra, vai tas tā notiek.

📖 Pilns ziņojums:https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2026-24/SR-2026-24_LV.pdf

16/10/2026

Europe has no shortage of great research. What we, yet, struggle with is turning it into products, companies and jobs.

Our latest European Court of Auditors report looked at Horizon 2020’s “industrial leadership” priority. Around €17 billion was made available between 2014 and 2020 to help EU businesses, especially SMEs, bring innovation to market. The strategic direction was right, but the money was not focused enough on commercialisation.

🔍 Key findings:
▫️ Only around half of the funding supported close-to-market actions, and around half went to non-profit organisations rather than companies.
▫️ SMEs rarely led collaborative projects. Most InnovFin financing, managed by the EIB Group, did not reach them.
▫️ The SME Instrument helped with technology transfer, but market uptake stayed modest.
▫️ Nobody tracked whether funded companies actually grew or became more innovative, so the lasting economic value is unclear.

💡 With the next EU budget proposing around €409 billion for new European Competitiveness Fund, including for Horizon Europe, these lessons matter now. Public money should go to projects with real potential to reach the market and scale up, and we need to measure whether it does.

📖 Full report:https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2026-24/SR-2026-24_EN.pdf

08/10/2026

Šodien publicējām European Court of Auditors gada pārskatu par ES budžeta izpildi 2025. gadā.
Pagājušajā gadā no ES budžeta tika samaksāti 176 miljardi eiro. Mūsu uzdevums ir pārbaudīt, vai šī nauda izlietota pareizi un ar jēgu.

💡 Kļūdu līmenis ir pieaudzis.
Mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 3,8 %, tātad gandrīz 4 eiro no katriem 100 netika izlietoti atbilstoši noteikumiem. Visvairāk kļūdu konstatējām kohēzijas politikas izdevumos (6,6 %). Tipisks piemērs ir izmaksas, kas projektā nav attiecināmas.

💡 Pētniecībā ES pārmaksā.
Šogad biju atbildīgs par nodaļu par vienoto tirgu, inovāciju un digitālo jomu. Aptuveni ceturtajā daļā pārbaudīto pētniecības projektu personāla izmaksas bija pārvērtētas.

💡 ES parāds turpina pieaugt.
2025. gadā neatmaksāto aizņēmumu apjoms palielinājās par vairāk nekā 20 % un sasniedza gandrīz 739 miljardus eiro. Līdz 2027. gadam tas varētu sasniegt triljonu eiro. Nākamajā daudzgadu budžetā procentu maksājumi tikai par NextGenerationEU dotācijām varētu veidot ap 93 miljardiem eiro.

Latvijai šie secinājumi ir īpaši aktuāli. 2014.–2020. gada fondus esam apguvuši 99 % apmērā. Jaunajā plānošanas periodā līdz 2025. gada beigām bija izmaksāti 22 % no Latvijai paredzētā kohēzijas finansējuma un nedaudz vairāk nekā puse no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām.

Konkurence par ES finansējumu nākamajos gados pieaugs. Tāpēc līdztekus tam, cik daudz līdzekļu saņemam, jāuzdod jautājums, kādus rezultātus ar tiem sasniedzam. 🔎

📈 Pilns pārskats:https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/AR-2025/AR-2025_LV.pdf

08/10/2026

Our annual report is out today. The error rate rose to 3.8%, EU borrowing keeps climbing, and the RRF shows the risks of paying for milestones instead of actual costs. These are lessons worth keeping in mind as the next EU budget takes shape. 👇

📢 The estimated level of error in remains too high, according to the European Court of Auditors’ Annual Report on the for 2025. 💶🌍

This matters for citizens, because weak spending checks can undermine confidence that funds reach eligible projects and deliver the intended results. It also matters for policy makers, as negotiations are continuing on the EU’s next long-term budget for 2028-2034.

Key facts:
⚠️ An estimated 3.8% of the EU budget was misspent in 2025.
⚠️ Irregular payments and weaknesses affect the COVID recovery mechanism.
⚠️ EU borrowing could reach €1 trillion by 2027.

🔗 Link to the full report in the first comment👇

05/10/2026

Pagājušajā nedēļā European Court of Auditors telpās Luksemburgā ar prieku uzņēmu kolēģus no Finanšu ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Valsts kases.

Laikā, kad notiek sarunas par ES budžetu un jaunās nacionālās reformu programmas projektu, bija īstais brīdis sēsties pie viena galda un pārrunāt pašreiz aktuālāko: kā tiek pārvaldīti ES līdzekļi, kur slēpjas riski un kā ES revīziju secinājumi var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus mājās.

Paldies kolēģiem par patieso interesi par mūsu darbu un vērtīgo viedokļu apmaiņu. Šādas sarunas ir nozīmīgas arī mums Eiropas Revīzijas palātā. Uzzināt no pirmavotiem, kā ES noteikumi un finansējums darbojas praksē Latvijā, palīdz mūsu revīzijām palikt cieši saistītām ar realitāti 🤝

Ar nepacietību gaidu mūsu dialoga turpinājumu!

05/10/2026

Last week, we were pleased to welcome colleagues from Finanšu ministrija (Ministry of Finance of Latvia), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (Central Finance and Contracting Agency) and State Treasury at European Court of Auditors in Luxembourg.

While discussions on the next EU budget and the new national reform programme are currently underway, it was a good moment to sit down together and talk about what matters most right now: how EU funds are managed, where the risks lie, and how audit findings can help shape better decisions at home. Also, how to build a water-proof sound financial management system.

Many thanks to colleagues for their genuine interest in our work and for a fruitful exchange of ideas. These conversations are valuable for us at the ECA as well. Hearing first-hand how EU rules and funding work in practice in Latvia helps us keep our audits grounded in reality 🤝
I look forward to continuing our dialogue!

29/09/2026

Our online stakeholder event "REPowerEU plan needs a coordinated boost" has concluded.

👏 Our sincere thanks to the speakers - Dan Jørgensen, Valdis Dombrovskis, Dr Yolanda García Mezquita, Olga Bogdanova and Neil Makaroff - for sharing their insights, and to everyone who joined us and took part in the discussion.

Together with ECA Member Mihails Kozlovs, participants discussed where the plan stands today, what our report found, and what is needed to keep Europe's energy transition and security on track. Common energy and climate objectives call for stronger common governance in planning, financing and delivery on the ground - and that message came through clearly.

▶️ Missed it? You can watch the recording here: https://www.youtube.com/watch?v=OKfOOEHr7YI